Galatians 5 Cross References - Latvian

¹ Esiet pastāvīgi un neļaujiet atkal ievest sevi verdzības jūgā! ² Lūk, es, Pāvils, saku jums: ja jūs apgraizīsieties, Kristus jums nekā nelīdzēs. ³ Bet ikvienam cilvēkam, kas liek sevi apgraizīt, es vēlreiz apliecinu, ka tad viņam jāizpilda viss likums. ⁴ Jūs, kuri likumā meklējat attaisnošanu, no Kristus esat atšķirti un žēlastībai zuduši. ⁵ Jo mēs garā gaidām attaisnošanas cerību ticībā. ⁶ Un Kristū Jēzū ne apgraizīšana, ne neapgraizīšana ko spēj, bet ticība, kas darbojas mīlestībā. ⁷ Jūsu gaitas bija labas; kas jūs traucēja paklausīt patiesībai? ⁸ Šī pārliecināšana nenāk no Tā, kas jūs ir aicinājis. ⁹ Nedaudz rauga saraudzē visu mīklu. ¹⁰ Es paļaujos uz jums Kungā, ka jūs citādāk nedomāsiet; bet tas, kas jūs maldina, saņems sodu, lai viņš būtu, kas būdams. ¹¹ Bet, brāļi, ja es vēl sludinu apgraizīšanu, kāpēc tad es vēl tieku vajāts? Tad jau krusta piedauzība ir beigusies. ¹² Kaut arī tie, kas jūs maldina, sagraizītos. ¹³ Bet jūs, brāļi, esiet aicināti brīvībai; tikai ne tādai brīvībai, lai jūs dotu vaļu miesai, bet kalpotu cits citam Gara mīlestībā! ¹⁴ Jo viss likums izpildās vienā vārdā: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu! ¹⁵ Bet ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs viens otru neaprijat! ¹⁶ Bet es saku: dzīvojiet garā, tad jūs miesas kārībām nesekosiet. ¹⁷ Jo miesa tiecas pret garu, bet gars pretojas miesai; tie viens otru apkaro, lai nedarītu to, ko vēlaties. ¹⁸ Un ja gars jūs vada, tad neesat vairs padoti likumam. ¹⁹ Bet miesas darbi ir zināmi; tie ir: netiklība, nešķīstība, bezkaunība, baudkāre, ²⁰ Kalpošana elkiem, burvestība, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, nesaticība, ²¹ Skaudība, slepkavība, piedzeršanās, plītēšana un tiem līdzīgi. Par tiem es iepriekš saku, kā jau agrāk sacīju: kas tādus darbus dara, tie Dieva valstību neiemantos. ²² Turpretī gara augļi ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, augstsirdība, ²³ Lēnprātība, uzticība, pieklājība, atturība, šķīstība. Tādiem likums nepretojas. ²⁴ Bet kas pieder Kristum, tie ir savu miesu krustā piesituši līdz ar kaislībām un kārībām. ²⁵ Ja mēs garā dzīvojam, garā arī jādarbojas. ²⁶ Nekārosim tukšu godu, viens otru izaicinādami, cits citu apskauzdami.

²⁸ Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu. ²⁹ Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi; un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm. ³⁰ Jo mans jūgs ir tīkams, un mana nasta viegla.

⁴ Jo viņi sasien smagas un nepanesamas nastas un uzkrauj tās cilvēku pleciem, bet paši negrib tās ar pirkstu kustināt.

³² Un jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus. ³³ Tie Viņam atbildēja: Mēs esam Ābrahama pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši, kā tad Tu saki: jūs būsiet brīvi? ³⁴ Jēzus atbildēja viņiem: Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs. ³⁵ Vergs nepaliek mājās mūžīgi, bet dēls paliek mūžīgi. ³⁶ Ja tad Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.

¹⁰ Bet ko jūs tagad Dievu kārdināt, likdami mācekļu kaklā jūgu, ko ne mūsu tēvi, ne mēs nespējam nest?

¹⁴ Tad grēks pār jums vairs nevaldīs, jo jūs neesat padoti likumam, bet žēlastībai.

¹⁸ No grēka atbrīvoti, jūs kļuvāt taisnības kalpi.

³ Tāpēc, kamēr vīrs dzīvs, tā sauksies laulības pārkāpēja, ja biedrosies ar citu vīru; bet pēc viņas vīra nāves tā ir brīva no likuma saistībām ar vīru, un viņa nebūs laulības pārkāpēja, ja tā dzīvos ar citu vīru.

⁶ Bet tagad mēs esam atbrīvoti no nāves likuma, kurā tikām turēti, lai kalpotu jaunā garā, bet ne novecojušam burtam.

² Jo dzīvības gara likums Kristū Jēzū mani atbrīvojis no grēka un nāves likuma.

²² Jo kas, vergs būdams, ir Kunga aicināts, tas ir Kunga brīvlaistais; līdzīgi tas, kas brīvs būdams, aicināts, ir Kristus kalps.

⁵⁸ Tāpēc, mani mīļie brāļi, esiet pastāvīgi un nesatricināmi, vienmēr centīgi Kunga darbā, zinādami, ka jūsu darbs nav veltīgs Kungā!

¹³ Esiet modri, pastāviet ticībā, darbojieties vīrišķīgi un esiet stipri!

¹⁷ Kungs ir Gars; bet kur Kunga Gars, tur brīvība.

⁴ Tomēr daži ievestie viltus brāļi bija iezagušies uzlūkot mūsu brīvību, kas mums ir Kristū Jēzū, lai atgrieztu mūs verdzībā.

²⁵ Bet mēs, atnākot ticībai, audzinātājam neesam vairs padoti.

⁹ Bet tagad jūs esat Dievu atzinuši, vai labāk: Dievs jūs ir pazinis. Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pamatvielām, kurām no jauna gribat kalpot?

²⁶ Turpretī Jeruzaleme, kas augšā, ir brīva; tā ir mūsu māte.

³¹ Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet brīvās bērni saskaņā ar brīvību, kādai Kristus mūs ir atbrīvojis.

¹³ Bet jūs, brāļi, esiet aicināti brīvībai; tikai ne tādai brīvībai, lai jūs dotu vaļu miesai, bet kalpotu cits citam Gara mīlestībā!

¹⁴ Tātad stāviet, apjozuši savus gurnus patiesībā, tērpušies taisnības bruņās,

²⁷ Tikai dzīvojiet Kristus evaņģēlija cienīgi, lai es, pie jums aizgājis, redzētu vai atkal prombūtnē dzirdētu par jums, ka jūs esat vienā garā un vienprātīgi strādājat evaņģēlija ticības labā. (Ef 4,1; Kol 1,10; 1 Tes 2,12)

¹⁶ Tāpēc lai neviens jūs netiesā ēdiena vai dzēriena dēļ, vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. ¹⁷ Šī ir ēna tam, kam jānotiek, bet miesa ir Kristus. ¹⁸ Lai neviens, kam patīk pazemošanās un kalpošana eņģeļiem, jūs nepieviļ! Tāds lepojas ar to, ko viņš nav redzējis, bez pamata būdams iedomīgs savā miesas prātā. ¹⁹ Tāds neturas pie galvas, no kuras ar locītavu un dzīslu palīdzību visa miesa tiek savienota un kopā saturēta, un aug Dieva augumā. ²⁰ Ja jūs kopā ar Kristu šīs pasaules pamatspēkiem esat miruši, ko tad jūs vēl, it kā dzīvodami pasaulē, uzņematies priekšrakstus; ²¹ To neskar, to nebaudi, tam nepieskaries! ²² Tas viss lemts lietošanai un iznīcībai, jo tie ir cilvēku likumi un mācības.

⁸ Ja jūs tagad pastāvat Kungā, tad mēs dzīvojam.

¹⁵ Tāpēc, brāļi, stāviet droši un pastāviet mācībā, kuru jūs mācījāties vai nu no mūsu runām, vai rakstiem.

⁶ Bet Kristus ir kā dēls savā namā. Mēs esam šis nams, ja līdz galam uzglabāsim nesatricinātu uzticību un cerības godību.

¹⁴ Jo mēs esam kļuvuši Kristus līdzdalībnieki, ja tikai mēs paļāvības sākumu uz Viņu paturēsim stipru līdz galam.

¹⁴ Bet mums ir augstais priesteris Jēzus, Dieva Dēls, kas debesis caurstaigājis, tad turēsimies pie apliecināšanas.

⁸ Ar to Svētais Gars norāda ka, pastāvot pirmajai teltij, ceļš uz vissvētāko vēl nav atklāts. ⁹ Tas ir tagadējā laika attēlojums: saskaņā ar to tiek upurētas dāvanas un upuri, kas nespēj padarīt sirdsapziņā pilnīgu to, kas kalpo, bet tie tikai ēdieniem un dzērieniem. ¹⁰ Un dažādām mazgāšanām miesas dēļ uzlikti likumi līdz atjaunošanas laikam. ¹¹ Bet Kristus, nākamo labumu augstais priesteris, atnāca caur augstāko un pilnīgāko telti, ne rokām darināto, tas ir, ne no šīs pasaules.

²³ Turēsim nesatricināmi savu cerības apliecinājumu (jo uzticams ir Tas, kas apsolījis)!

³⁵ Tāpēc nezaudējiet savu paļāvību, jo tai ir liela alga. ³⁶ Jo pacietība jums nepieciešama, lai, Dieva prātu izpildījuši, iemantotu apsolījumu. ³⁷ Un vēl neilgi, tad nāks un nekavēsies Tas, kam jānāk. ³⁸ Bet mans taisnīgais dzīvo no ticības, un tas nepatiks manai dvēselei, ja viņš atkāptos. ³⁹ Tomēr mēs neesam izmisuma bērni, kas iet pazušanā, bet mums ir ticība dvēseles pestīšanai.

¹⁶ Kā brīvie, bet ne kā tādi, kam brīvība ļaunuma slēpšanai, bet kā Dieva kalpi.

¹⁹ Apsolīdami tiem brīvību, būdami paši samaitāšanas vergi, jo kura kāds uzvarēts, tā vergs viņš ir.

³ Vismīļie, tā kā man ļoti rūpēja jums rakstīt par jūsu kopējo pestīšanu, es atzinu kā nepieciešamību jums rakstīt, pamudinādams cīnīties par ticību, kas svētiem reiz uzticēta.

²⁰ Bet jūs, vismīļie, stiprinieties savā vissvētajā ticībā un lūdziet Dievu Svētajā Garā! ²¹ Pasargiet sevi Dieva mīlestībā, gaidīdami mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlsirdību mūžīgajai dzīvei!

²⁵ Tomēr to, kas jums ir, turiet, kamēr es atnākšu!

³ Paturi atmiņā, ko saņēmi un dzirdēji, un glabā, un gandari! Ja tu nebūsi modrs, es nākšu kā zaglis pie tevis; un tu nezināsi, kurā stundā es nākšu pie tevis.

¹ Un daži, atnākuši no Jūdejas, mācīja brāļus: Ja jūs neapgraiza pēc Mozus ieraduma, jūs nevarat tikt pestīti.

²⁴ Tā kā mēs dzirdējām, ka daži, kas nākuši no mums, kam mēs neesam pavēlējuši, nogājuši uztrauca jūs vārdiem, samulsinādami jūsu dvēseles,

³ Pāvils vēlējās, lai tas viņam ietu līdz, un, paņēmis, apgraizīja to jūdu dēļ, jo visi zināja, ka viņa tēvs ir pagāns. ⁴ Pārstaigādami pilsētas, viņi nodeva pildīšanai noteikumus, ko apustuļi un vecākie Jeruzalemē bija lēmuši.

³¹ Turpretī Izraēlis, kas dzinās pēc attaisnošanas likuma, attaisnošanu likumā nesasniedza. ³² Kāpēc? Tāpēc, ka nemeklēja ticībā, bet ar darbiem; viņi atsitās pret piedauzības akmeni,

² Jo es viņiem liecinu, ka viņiem ir centība uz Dievu, bet nav izpratnes. ³ Pārprazdami Dieva taisnību un cenzdamies nostiprināt savu, viņi nepakļāvās Dieva taisnībai.

²¹ Sveiciens ar manu, Pāvila, roku.

¹ Bet es, Pāvils, kas jūsu klātbūtnē esot pazemīgs, bet prombūtnē drošsirdīgs pret jums, lūdzu jūs Kristus lēnprātības un laipnības dēļ.

³ Bet pat Tits, kas bija reizē ar mani, būdams no pagāniem, netika spiests apgraizīties. ⁴ Tomēr daži ievestie viltus brāļi bija iezagušies uzlūkot mūsu brīvību, kas mums ir Kristū Jēzū, lai atgrieztu mūs verdzībā. ⁵ Mēs ne brīdi viņiem nepadevāmies un nepiekāpāmies, lai tikai evaņģēlija patiesība paliktu pie jums.

³ Bet ikvienam cilvēkam, kas liek sevi apgraizīt, es vēlreiz apliecinu, ka tad viņam jāizpilda viss likums. ⁴ Jūs, kuri likumā meklējat attaisnošanu, no Kristus esat atšķirti un žēlastībai zuduši.

⁶ Un Kristū Jēzū ne apgraizīšana, ne neapgraizīšana ko spēj, bet ticība, kas darbojas mīlestībā.

¹¹ Bet, brāļi, ja es vēl sludinu apgraizīšanu, kāpēc tad es vēl tieku vajāts? Tad jau krusta piedauzība ir beigusies.

¹⁸ Jo mēs, sevišķi es, Pāvils, gribējām vienreiz un otrreiz apmeklēt jūs, bet sātans mūs aizkavēja.

⁹ Tomēr mīlestības dēļ es tevi ļoti lūdzu, jo tu esi tāds kā sirmgalvis Pāvils, bet tagad arī Jēzus Kristus gūsteknis.

² Jo arī mums tika pasludināts tāpat kā viņiem: bet dzirdētais vārds tiem nekā nelīdzēja, tāpēc ka tie, kas dzirdēja, nesavienoja to ar ticību.

¹⁶ Bēdas jums, jūs aklie vadoņi, kas sakāt: ja kāds zvēr pie svētnīcas, tas nav nekas, bet kas zvēr pie svētnīcas zelta, tam tas jāpilda.

¹⁸ Un, ja kas zvēr pie altāra, tas nav nekas; bet ja kāds zvēr pie dāvanas, kas atrodas uz tā, tam tas jāpilda.

²⁸ Jo man pieci brāļi; lai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk šai moku vietā!

⁴⁰ Vēl daudz citos vārdos viņš apliecināja un mācīja tos, sacīdams: Glābieties no šīs samaitātās cilts!

²¹ Apliecinādams jūdiem un pagāniem atgriešanos pie Dieva un ticību uz mūsu Kungu Jēzu Kristu.

²⁵ Apgraizīšanai ir nozīme, ja tu izpildi likumu, bet ja tu esi likuma pārkāpējs, tad tava apgraizīšana ir kļuvusi neapgraizīšana.

¹⁰ Jo visi, kas balstās uz likuma darbiem, ir zem lāsta. Jo ir rakstīts: Lai nolādēts katrs, kas nepastāv un nedara visu to, kas rakstīts likuma grāmatā.

¹⁷ Tāpēc es jums to saku un Kunga vārdā apliecinu, lai jūs vairs nedzīvotu tā, kā sava prāta tukšumā dzīvo pagāni.

⁶ Nevienam nebūs savam brālim pāri darīt, nedz viņu kādā darījumā piekrāpt, jo Kungs par to visu atriebj, kā jau agrāk mēs jums sacījām un apliecinājām.

¹⁰ Ja kas izpildītu visu likumu, bet noziegtos pret vienu, tas vainojams pret visu. ¹¹ Jo kas sacījis: Nepārkāp laulību, tas arī teicis: Nenokauj! Ja nu tu nepārkāp laulību, bet nokauj, tu esi likuma pārkāpējs.

¹⁴ Arī mēs redzējām un apliecinām, ka Tēvs ir sūtījis savu Dēlu, pasaules Pestītāju.

²⁰ Jo likuma darbi nevienu cilvēku neattaisno Viņa priekšā; likums rada grēku pazīšanu.

⁴ Bet tam, kas dara darbus, alga tiek piešķirta ne no žēlastības, bet pienākuma dēļ. ⁵ Bet tam, kam darbu nav, bet tic uz To, kas bezdievīgo dara taisnīgu, viņa ticība tiek pieskaitīta attaisnošanai saskaņā ar Dieva žēlastības lēmumu.

³ Pārprazdami Dieva taisnību un cenzdamies nostiprināt savu, viņi nepakļāvās Dieva taisnībai. ⁴ Jo likuma gala mērķis ir Kristus, kas katram ticīgajam sagādā attaisnojumu. ⁵ Jo Mozus raksta: katrs cilvēks, kas izpildīs likuma taisnību, dzīvos tanī.

⁶ Bet ja no žēlastības, tad jau ne darbu dēļ, citādi žēlastība nebūtu žēlastība.

⁶ Brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicināja Kristus žēlastībai, uz citu evaņģēliju; ⁷ Bet cita nav; ir tikai daži cilvēki, kas jūs mulsina un grib sagrozīt Kristus evaņģēliju. ⁸ Bet ja arī mēs vai eņģelis no debesīm sludinātu citu evaņģēliju nekā to, ko mēs jums pasludinājām, lai tas top nolādēts! ⁹ Kā agrāk jums sacījām, tā arī tagad vēlreiz saku: ja kāds sludinātu jums citu evaņģēliju nekā to, ko esat saņēmuši, tas lai top nolādēts!

²¹ Es neatmetu Dieva žēlastību. Bet ja likums mūs attaisno, tad Kristus ir veltīgi miris.

² Lūk, es, Pāvils, saku jums: ja jūs apgraizīsieties, Kristus jums nekā nelīdzēs.

⁴ Jo neiespējami tos, kas reiz apgaismoti, baudījuši arī debess dāvanas un kļuvuši Svētā Gara dalībnieki, ⁵ Bez tam baudījuši labo Dieva vārdu un nākamā mūža spēku, ⁶ Bet atkrituši, vest atkal pie atgriešanās; tie Dieva Dēlu, no jauna izzobodami, sit sev krustā.

¹⁵ Uzmaniet, ka neviens Dieva žēlastībai neizpaliktu, ka kāda rūgtuma sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu aptraipīti,

²⁰ Jo ja tie, kas mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus atzīšanā izbēguši no pasaules gānekļiem, bet tanīs atkal iepīti, tiek uzvarēti, tad pēdējo gals ir ļaunāks nekā sākums. ²¹ Tiem būtu labāk, ja tie nebūtu pazinuši patiesības ceļu, nekā, to pazīstot, novērsties no viņiem dotā svētā baušļa. ²² Bet viņiem noticis, kā saka patiess sakāmvārds: Suns atgriežas pie sava vēmekļa, un mazgāta cūka atkal vārtās dubļos.

¹⁷ Tagad, brāļi, to jau zinādami, sargieties, ka nezaudējiet, neprātīgo maldu līdzaizrauti, savu stiprumu! ¹⁸ Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atzīšanā! Viņam lai ir gods tagad un līdz mūžības dienai! Amen!

⁵ Tāpēc atminies, no kurienes tu nokriti, gandari un dari agrākos darbus! Bet ja ne, tad es nākšu pie tevis un nostumšu tavu svečturi no tā vietas, ja tu negandarīsi.

⁸ Un Viņš atnācis pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un sodu. ⁹ Par grēku, jo tie neticēja man. ¹⁰ Par taisnību, jo es eju pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsiet. ¹¹ Bet par tiesu, jo šīs pasaules valdnieks jau notiesāts. ¹² Man vēl daudz kas jums sakāms, bet to jūs tagad nespējat aptvert. ¹³ Bet kad atnāks Viņš, Patiesības Gars, tad jums mācīs visu patiesību, jo Viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko dzirdēs, vēstījot jums nākotni. ¹⁴ Viņš mani pagodinās, jo no manis ņems un jums pasludinās. ¹⁵ Viss, kas Tēvam pieder, ir mans. Tāpēc es sacīju, ka no manis ņems un jums pasludinās.

²¹ Lai, tāpat kā grēks valdījis nāvei, tā arī žēlastība caur taisnību mūžīgai dzīvei caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.

²³ Un nevien tā, bet arī mēs paši, kam ir gara pirmtiesības. Arī mēs sevī nopūšamies, gaidīdami Dieva bērnu tiesības mūsu miesas atpestīšanai. ²⁴ Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet cerība, kas redzama, nav cerība, jo kas gan cer uz to, ko kāds redz? ²⁵ Bet ja ceram uz ko neredzēdami, tad to ar pacietību gaidām.

¹⁸ Jo caur Viņu mums abiem dota pieeja pie Tēva vienā Garā.

⁹ Un atrastos Viņā ne savas taisnības dēļ, kas izriet no bauslības, bet tās dēļ, kas izriet no ticības uz Jēzu Kristu. Tā, taisnība, pamatota ticībā, nāk no Dieva.

¹⁰ Un gaidītu no debesīm Viņa Dēlu Jēzu (ko Viņš uzmodināja no miroņiem), kas mūs izglāba no nākamajām dusmām.

⁵ Bet Kungs lai vada jūsu sirdis uz Dieva mīlestību un Kristus pacietību!

⁸ Pāri paliek man paredzētais taisnības kronis, ko Kungs, taisnīgais Tiesnesis, dos man tanī dienā, un ne tikai man, bet arī tiem, kas mīl Viņa atnākšanu. Steidzies drīz atnākt pie manis!

¹³ Gaidīdami svētīgo cerību un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Jēzus Kristus godības atnākšanu.

³¹ Bet kad Cilvēka Dēls nāks savā majestātē un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs savā godības tronī. ³² Un visas tautas tiks sapulcinātas Viņa priekšā; un Viņš tās atdalīs vienu no otras, kā gans atšķir avis no āžiem. ³³ Un Viņš novietos avis savā labajā, bet āžus kreisajā pusē. ³⁴ Tad ķēniņš sacīs tiem, kas būs Viņa labajā pusē: Nāciet jūs, mana Tēva svētītie, un iemantojiet valstību, kas jums sagatavota no pasaules radīšanas! ³⁵ Jo es biju izsalcis, un jūs mani paēdinājāt; es biju izslāpis, un jūs man devāt dzert; es biju svešinieks un jūs mani pieņēmāt. ³⁶ Es biju kails un jūs mani apģērbāt; es biju slims un jūs mani apmeklējāt; es biju cietumā un jūs atnācāt pie manis. ³⁷ Tad taisnīgie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam redzējuši Tevi izsalkušu un Tevi paēdinājuši, izslāpušu un devuši Tev dzert? ³⁸ Kad mēs esam redzējuši Tevi kā svešinieku un Tevi pieņēmuši, vai kailu un Tevi apģērbuši? ³⁹ Kad mēs esam redzējuši Tevi slimu vai cietumā un esam gājuši pie Tevis? ⁴⁰ Un ķēniņš atbildēs viņiem un sacīs: Patiesi es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.

²⁵ Apgraizīšanai ir nozīme, ja tu izpildi likumu, bet ja tu esi likuma pārkāpējs, tad tava apgraizīšana ir kļuvusi neapgraizīšana. ²⁶ Bet ja neapgraizītais izpildītu likuma prasības, vai tad viņa neapgraizīšana neskaitīsies apgraizīšana? ²⁷ Un vai tas, kas miesīgi neapgraizīts, bet izpilda likumu, netiesās tevi, kam ir Raksti un apgraizīšana, bet esi likuma pārkāpējs? ²⁸ Jo ne tas ir jūds, kas ārīgi ir tāds, un ne tā ir apgraizīšana, kas ir ārīgi pie miesas, ²⁹ Bet jūds ir tas, kas tāds ir slepenībā, un sirds apgraizīšana ir garā, bet ne burtā; tādam gods ir nevis no cilvēkiem, bet no Dieva.

²⁹ Vai Dievs ir jūdiem vien? Vai nav arī pagāniem? Taču arī pagāniem! ³⁰ Jo ir tikai viens Dievs, kas attaisno caur ticību apgraizītos un neapgraizītos ticībā. ³¹ Tātad mēs ar ticību atceļam bauslību? Nekādā ziņā, bet mēs apstiprinām bauslību.

¹⁹ Apgraizīšana nekas nav un neapgraizīšana nekas nav, bet Dieva baušļu pildīšana.

¹⁴ Jo Kristus mīlestība mūs skubina, kad apdomājam to: ja viens miris par visiem, tad mēs visi ir miruši.

²⁸ Nav ne jūda, ne grieķa, nav verga, ne brīvā, nav ne vīrieša, ne sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.

² Lūk, es, Pāvils, saku jums: ja jūs apgraizīsieties, Kristus jums nekā nelīdzēs. ³ Bet ikvienam cilvēkam, kas liek sevi apgraizīt, es vēlreiz apliecinu, ka tad viņam jāizpilda viss likums.

¹⁵ Jo Kristū Jēzū nav nozīmes ne apgraizīšanai, ne neapgraizīšanai, bet gan jaunai radībai.

¹¹ Kur vairs nav ne pagāna, ne jūda, ne apgraizītā, ne neapgraizīta, ne barbara, ne skita, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos ir Kristus.

³ Mēs atminamies jūsu ticības darbu un pūles, un mīlestību, un izturību cerībā uz mūsu Kungu Jēzu Kristu Dieva un mūsu Tēva priekšā.

⁸ Ticībā paklausīja tas, ka saucas Ābrahams, un gāja uz to vietu, ko viņam nācās saņemt mantojumā. Viņš gāja, nezinādams, kur aizies.

¹⁷ Ticībā Ābrahams, kad tika pārbaudīts, nesa upurī vienīgo dēlu Īzāku. Viņš arī saņēma apsolījumus, ¹⁸ Jo viņam tika sacīts: No Īzāka tev būs pēcnācēji. (1.Moz.21,12) ¹⁹ Tad viņš domāja, ka Dievs spēj uzmodināt arī mirušos; tāpēc viņš to saņēma atpakaļ kā piemēru.

¹⁴ Kāds labums, mani brāļi, ja kāds teiks, ka tam ticība, bet nav darbu? Vai ticība varēs viņu izglābt? ¹⁵ Ja brālis un māsa ir kaili un tiem trūkst ikdienišķā uztura, ¹⁶ Un ja kāds no jums viņiem teiks: Ejiet mierā, sildieties un paēdiet, bet nedos viņiem to, kas miesai nepieciešams, ko tas palīdzēs? ¹⁷ Tāpat arī ticība pati sevī ir mirusi, ja tai nav darbu. ¹⁸ Bet ja kāds teiks: Tev ir ticība, bet man darbi. Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu savu ticību darbos. ¹⁹ Tu tici, ka ir viens Dievs, tu labi dari; arī ļaunie gari tic un dreb. ²⁰ Bet vai gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir mirusi? ²¹ Vai darbi neattaisnoja Ābrahamu, mūsu tēvu, kad upurēja savu dēlu Īzāku uz altāra? ²² Tu redzi, ka ticība līdzdarbojusies viņa darbiem, un darbos ticība sasniedza pilnību. ²³ Ābrahams ticēja uz Dievu, un tas viņam tika pieskaitīts taisnībai, un viņš tika nosaukts Dieva draugs. (1 Moz 15,6) ²⁴ Vai redzat, ka darbos cilvēks tiek taisnots, bet ne ticībā vien? ²⁵ Līdzīgi arī Rahaba, netikle, vai ne darbos tika taisnota, uzņemdama sūtņus un pa citu ceļu izlaizdama? ²⁶ Jo kā miesa bez gara mirusi, tā arī ticība bez darbiem mirusi.un ir savaldījusi cilvēka daba.

⁸ Viņu jūs mīlat, lai gan neesat redzējuši, Viņam jūs tagad ticat, To neredzēdami, un ticēdami priecāsieties neizsakāmā un apskaidrotā priekā.

¹⁴ Mēs zinām, ka esam pārnesti no nāves dzīvībā, jo mēs mīlam brāļus. Kas nemīl, paliek nāvē. ¹⁵ Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava; un jūs zināt, ka nevienā slepkavā nav mūžīgās dzīvības, kas paliktu viņā. ¹⁶ No tā mēs pazinām Dieva mīlestību, ka Viņš par mums atdeva savu dzīvību; tā arī mums pienākas savu dzīvību atdot par brāļiem. ¹⁷ Kam būtu šīs pasaules manta un viņš redzētu savu brāli trūkumā, bet noslēgtu tam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā? ¹⁸ Mani bērniņi, nemīlēsim vārdos, ne ar mēli, bet darbos un patiesībā! ¹⁹ No tā mēs zinām, ka esam no patiesības, un Viņa priekšā varam mierināt savas sirdis. ²⁰ Ja mūsu sirds pārmet mums, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds, un zina visu.

¹⁸ Mīlestībā nav baiļu, bet pilnīga mīlestība aizdzen bailes, jo bailes rada mokas; kas bīstas, tas nav pilnīgs mīlestībā. ¹⁹ Tātad mīlēsim Dievu, jo Dievs pirmāk mūs mīlējis. ²⁰ Ja kāds saka: Es mīlu Dievu un ienīstu savu brāli, tas ir melis. Jo kā tas, kas nemīl savu brāli, ko viņš redz, var mīlēt Dievu, ko neredz? ²¹ Un mums no Dieva šis bauslis: kas mīl Dievu, tas lai mīl arī savu brāli!

²¹ Bet tanī nav saknes, tas nav pastāvīgs. Tiklīdz sākas bēdas un vajāšanas vārda dēļ, viņš tūdaļ ieļaunojas.

⁷ Un Kunga vārds auga, un mācekļu skaits Jeruzalemē stipri vairojās; arī liels pulks priesteru kļuva padevīgs ticībai.

⁸ Bet tiem, kas pretojas un nemeklē patiesību, bet nododas netaisnībai, - ar dusmām un bardzību.

¹⁷ Bet paldies Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tās mācības priekšrakstiem, kurai jūs tikāt padoti.

¹⁶ Bet ne visi ir paklausīgi evaņģēlijam. Jo Isajs saka: Kungs, kas ir ticējis tam, ko no mums dzirdējis?

¹⁸ Jo es neiedrošinos kaut ko stāstīt par to, ko Kristus caur mani nebūtu darījis gan vārdos, gan darbos, lai vestu pagānus pie paklausības

²⁶ (Kas tagad uz mūžīgā Dieva pavēli atklāts ar praviešu rakstiem, lai paklausītu ticībai), kas visām tautām pasludināts,

²⁴ Vai nezināt, ka tie, kas stadionā skrien, visi gan skrien, bet viens saņem godalgu? Skrieniet tā, lai jūs to saņemtu!

⁵ Un katru augstprātību, kas paceļas pret Dieva atzīšanu, un ņemam gūstā visus prātus, lai tie kalpotu Kristum.

¹ Ak jūs, neprātīgie galatieši, kas jūs apmājis nepaklausīt patiesībai, jo jūsu acu priekšā ir attēlots Jēzus Kristus, it kā Viņš starp jums būtu krustā sists.

⁸ Uguns liesmās, lai atmaksātu tiem, kas neatzina Dievu un kas nepaklausīja mūsu Kunga Jēzus Kristus evaņģēlijam.

⁹ Un Viņš, sasniedza pilnību, kļuva visiem, kas Viņam paklausa, mūžīgās pestīšanas cēlonis,

¹ Ap mums ir tik liels liecinieku mākonis, tāpēc dosimies ar pacietību mums priekšā stāvošajā sacīkstē, nolikdami katru smagumu un grēku, kas mums pieķēries.

²² Savas dvēseles šķīstīdami mīlestības paklausībā, brāļu mīlestībā, mīliet cits citu sirds vienkāršībā un sirsnībā!

²⁸ Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu, tiem, kas saskaņā ar lēmumu ir aicināti kļūt par svētajiem.

⁶ Brīnos, ka jūs tik drīz novēršaties no tā, kas jūs aicināja Kristus žēlastībai, uz citu evaņģēliju;

⁶ Viņš tiem sacīja: Uzmanieties un sargieties no farizeju un saduceju rauga. ⁷ Bet viņi sevī nodomāja un sacīja: Mēs taču maizi nepaņēmām līdzi. ⁸ Bet Jēzus, to zinādams, sacīja: Jūs, mazticīgie, ko jūs sevī domājat, ka jums maizes nav? ⁹ Vai jūs vēl nesaprotat un neatminaties piecas maizes pieciem tūkstošiem cilvēku, un cik grozu jūs vēl savācāt? ¹⁰ Un septiņas maizes četriem tūkstošiem cilvēku, un cik grozu jūs vēl salasījāt? ¹¹ Kāpēc jūs nesaprotat, ka es ne par maizi jums sacīju: sargieties no farizeju un saduceju rauga? ¹² Tad tie saprata, ka Viņš nebija licis sargāties no maizes rauga, bet no farizeju un saduceju mācības.

³³ Jūs, čūsku un odžu izdzimums, kā jūs izbēgsiet no elles sodības?

¹⁵ Un Viņš tiem piekodināja un sacīja: Skatieties un sargieties no farizeju rauga un Heroda rauga!

¹ Bet kad daudz ļaužu bija sapulcējušies, tā ka tie gandrīz viens otru samina, Viņš sāka runāt saviem mācekļiem: Sargieties no farizeju rauga, kas ir liekulība!

²¹ Tā līdzīga raugam, kuru sieviete paņēma un iejauca trijos mēros miltu, kamēr viss sarūga.

⁶ Jūsu lepošanās nav laba. Vai jūs nezināt, ka nedaudz rauga saraudzē visu mīklu? ⁷ Izmetiet veco raugu, lai jūs būtu jauna mīkla, jo jūs esat neraudzēti; jo mūsu Lieldienu Jērs, Kristus, ir uzupurēts.

³³ Nepievilieties! Ļaunas valodas bojā labus tikumus.

¹⁷ Un viņu runa izplatās kā vēzis. Tādi ir Himenejs un Filēts,

¹ Un daži, atnākuši no Jūdejas, mācīja brāļus: Ja jūs neapgraiza pēc Mozus ieraduma, jūs nevarat tikt pestīti. ² Pāvilam un Barnabam izcēlās ar viņiem ne mazums strīdu; un viņi nolēma, lai Pāvils un Barnaba, un daži no pārējiem aizietu šinī jautājumā uz Jeruzalemi pie apustuļiem un prezbiteriem.

⁵ Lai nodotu viņu sātanam miesas izpostīšanai, lai gars tiktu izglābts mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā.

¹⁵ Un šinī pārliecībā es agrāk gribēju aiziet pie jums, lai parādītu divkāršu labvēlību,

³ Tāpēc es jums to rakstīju, lai, atnākot, man nebūtu bēdas uz bēdām par tiem, par kuriem man vajadzēja priecāties; es uzticos jums visiem, jo mans ir arī jūsu visu prieks.

⁶ Tādam pietiek soda, ko vairākums viņam uzlicis.

¹⁶ Tāpēc no šī brīža mēs neviena nepazīstam miesīgi; un ja mēs Kristu esam pazinuši miesīgi, tad tagad vairs tā nepazīstam.

¹⁶ Es priecājos, ka es visā varu uz jums paļauties.

²² Viņiem līdz mēs nosūtījām mūsu brāli, kura centību mēs bieži daudzos gadījumos esam pārbaudījuši; tagad, pilnīgi paļaudamies uz jums, viņš kļuvis vēl centīgāks.

² Un es jūs lūdzu, lai man nevajadzētu, pie jums esot, uzstāties ar tādu drošsirdību, ar kādu esmu apņēmies uzstāties pret dažiem, kas domā, ka mēs dzīvojam miesai.

⁶ Un esam gatavi nosodīt katru nepaklausību, tiklīdz jūsu paklausība būs pilnīga.

¹⁰ Tāpēc es jums šo rakstu prombūtnē, lai, pie jums esot, man nevajadzētu bargāk rīkoties saskaņā ar to varu, ko Kungs man devis celšanai, bet ne graušanai.

⁷ Bet cita nav; ir tikai daži cilvēki, kas jūs mulsina un grib sagrozīt Kristus evaņģēliju.

⁶ Bet tie, kas bija ievērojami (kādi viņi agrāk bijuši, tas man vienalga, Dievs cilvēka ārieni neievēro), pat ievērojamākie man nekā neuzlika.

¹¹ Es bīstos, ka tik es nebūtu veltīgi pie jums strādājis.

¹⁷ Tie rūpējas par jums, bet ne labā nolūkā; tie grib jūs atšķirt, lai jūs rūpētos par viņiem.

²⁰ Bet es tagad gribētu būt pie jums un mainīt savu balsi, jo esmu nesaprašanā par jums.

¹² Kaut arī tie, kas jūs maldina, sagraizītos.

¹² Tie, kas grib patikt miesai, uzspiež jums apgraizīšanu, lai tikai netiktu vajāti Kristus krusta dēļ. ¹³ Bet arī apgraizītie nepilda likumu; viņi grib, ka jūs ļautu apgraizīties, lai lielītos ar jūsu miesām.

¹⁷ Turpmāk lai mani neviens vairs neapgrūtina, jo es nesu savā miesā Kunga Jēzus rētas.

¹⁵ Visi, kas esam pilnīgi, domāsim tā, bet ja jūs būtu citādās domās, tad Dievs jums arī šo atklās.

⁴ Kungā mēs paļaujamies uz jums, ka jūs darāt un darīsiet to, ko mēs pavēlam.

²⁰ Starp tiem ir Himenejs un Aleksandrs, kurus nodevu sātanam, lai tie mācītos Dievu vairs nezaimot. ²¹ Es tev rakstīju paļaudamies, ka paklausīsi. Es zinu, ka tu darīsi vairāk par to, ko es saku.

¹⁸ Bērniņi, ir pēdējā stunda! Un nāk, kā jūs dzirdējāt, antikrists; un tagad jau daudzi antikristi radušies; no tā mēs zinām, ka ir pēdējā stunda. ¹⁹ No mums viņi izgājuši, bet viņi nebija mūsējie, jo, ja tie būtu mūsējie, tie paliktu ar mums. Viņi jāatklāj, ka tie visi nav mūsējie. ²⁰ Bet jums ir Svētā svaidīšana, un jūs zinat visu. ²¹ Es nerakstīju jums kā patiesības nezinātājiem, bet kā tās pazinējiem, jo nekādi meli nav no patiesības. ²² Kas gan ir melis, ja ne tas, kas noliedz, ka Jēzus ir Kristus? Tas ir antikrists, kas noliedz Tēvu un Dēlu. ²³ Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva. Kas apliecina Dēlu, tam ir arī Tēvs. ²⁴ Ko jūs dzirdējāt no sākuma, lai paliek jūsos. Ja jūsos paliks tas, ko dzirdējāt no sākuma, tad arī jūs paliksiet Dēlā un Tēvā. ²⁵ Šis ir tas apsolījums, ko Viņš mums solījis, mūžīgā dzīve. ²⁶ To es jums uzrakstīju par tiem, kas jūs maldina.

³ Pāvils vēlējās, lai tas viņam ietu līdz, un, paņēmis, apgraizīja to jūdu dēļ, jo visi zināja, ka viņa tēvs ir pagāns.

²¹ Bet viņi dzirdēja par tevi, ka tu tos jūdus, kas dzīvo starp pagāniem, mācot atkrist no Mozus, sacīdams, ka tiem nevajagot apgraizīt savus bērnus un dzīvot pēc ieražām.

²⁸ Izraēliešu vīri, palīdziet! Šis ir tas cilvēks, kas visur visus māca pret tautu, bauslību un šo vietu; turklāt arī pagānus viņš ievedis svētnīcā un tā apgānījis šo svēto vietu;

²¹ Un Viņš man sacīja: Ej, jo es tevi sūtīšu tālumā starp pagāniem. ²² Uzklausījuši viņu līdz šiem vārdiem, tie pacēla savas balsis, sacīdami: Nost tādu no šīs zemes, jo tāds nedrīkst dzīvot!

¹³ Bet to, kas tā sazvērējušies, bija vairāk nekā kā četrdesmit vīru. ¹⁴ Tie aizgāja pie augstajiem priesteriem un vecākajiem un sacīja: Mēs devām solījumu nekā nebaudīt, iekams Pāvilu nenonāvēsim.

³² Kāpēc? Tāpēc, ka nemeklēja ticībā, bet ar darbiem; viņi atsitās pret piedauzības akmeni, ³³ Kā rakstīts: Lūk, es nolieku Sionā piedauzības akmeni un apgrēcības klinti, un katrs, kas uz Viņu tic, kaunā nepaliks. (Is 8,14; 23,16)

¹⁸ Jo tiem, kas iet pazušanā, mācība par krustu ir neprātība, bet tiem, kas tiek pestīti, tas ir, mums tā ir Dieva spēks.

²³ Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem ir apgrēcība, bet grieķiem neprātība,

³⁰ Kāpēc arī mēs ik brīdi pastāvam briesmās?

²³ Tie ir Kristus kalpi (es runāju kā neprātīgais), vēl vairāk es tāds esmu: daudzos darbos, vairākkārt cietumos, bezmēra šaustīšanā, bieži nāves briesmās. ²⁴ No jūdiem piecas reizes saņēmu pa četrdesmit sitienu, atskaitot vienu. ²⁵ Trīs rezes tiku rīkstēm šaustīts, vienreiz akmeņiem mētāts, trīs reizes izcietu kuģa bojā eju, diennakti biju jūras dzelmē; ²⁶ Bieži biju ceļojumos, upju briesmās, laupītāju apdraudēts, briesmas man draudēja no savas tautas, briesmas no pagāniem, biju briesmās pilsētās, briesmās tuksnesī, briesmās uz jūras, briesmas draudēja no viltus brāļiem;

³ Bet pat Tits, kas bija reizē ar mani, būdams no pagāniem, netika spiests apgraizīties.

²⁹ Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad.

¹² Tie, kas grib patikt miesai, uzspiež jums apgraizīšanu, lai tikai netiktu vajāti Kristus krusta dēļ.

⁸ Un piedauzības akmens, un apgrēcības klints tiem, kuriem vārds ir piedauzība, un tie netic. Tas viņiem arī lemts. ⁹ Bet jūs esat izredzētā cilts, ķēnišķīgā priesterība, svētā tauta, iegūtie ļaudis, lai paustu Tā varenos darbus, kas jūs aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.

³⁴ Tie viņam atbildēja, sacīdami: Tu viss esi grēkos dzimis un tu mūs mācīsi? Un tie izdzina viņu ārā.

⁵ Tad Ananija, dzirdēdams šos vārdus, pakrita un nomira; un visus, kas to dzirdēja, pārņēma lielas bailes.

⁹ Tad Pēteris teica viņai: Kāpēc jūs esat vienojušies kārdināt Kunga garu? Lūk, to kājas ir pie durvīm, kas apbedīja tavu vīru, un viņi aiznesīs arī tevi.

¹³ Jo tos, kas ārpusē, tiesās Dievs. Jūs novērsiet ļaunumu no sevis pašiem!

¹⁰ Es paļaujos uz jums Kungā, ka jūs citādāk nedomāsiet; bet tas, kas jūs maldina, saņems sodu, lai viņš būtu, kas būdams.

¹⁰ Vienreiz un otrreiz pamācījis, izvairies arī no cilvēka, kas piekrīt maldu mācībām,

⁴³ Bet tā lai nav jūsu starpā, bet kas grib tapt lielāks, lai ir jūsu sulainis! ⁴⁴ Bet kas no jums grib būt pirmais, lai ir visu kalps! ⁴⁵ Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu un dotu savu dzīvību daudzo atpestīšanai.

¹⁸ Kunga gars ir pār mani; tāpēc Viņš mani svaidīja un sūtīja mani sludināt evaņģēliju nabagiem un dziedināt tos, kam satriekta sirds.

¹⁴ Ja nu es, Kungs un Mācītājs, mazgāju jūsu kājas, tad arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt. ¹⁵ Jo es jums devu priekšzīmi, lai jūs darītu to, ko es jums darīju.

³⁵ Es jums visu esmu rādījis, ka, tā strādājot, jāuzņem vājie, atminēdamies Kunga Jēzus vārdu, ko Viņš sacījis: Svētīgāk ir dot nekā ņemt.

¹⁸ No grēka atbrīvoti, jūs kļuvāt taisnības kalpi. ¹⁹ Jūsu miesas vājības dēļ es runāju to, kas ir cilvēcīgi: kā jūs savus miesas locekļus bijāt nodevuši netiklības un netaisnības, un atkal netaisnības kalpībai, tā tagad atdodiet savus locekļus taisnības kalpošanai, lai kļūtu svēti! ²⁰ Jo kamēr jūs bijāt grēka vergi, jums trūka taisnības. ²¹ Un kādus augļus jūs toreiz ieguvāt par to, no kā tagad kaunaties? Jo viņu gals ir nāve. ²² Bet tagad, kad jūs esat atbrīvoti no grēka un kļuvuši Dieva kalpi, jūsu ieguvums ir svēttapšana, un tās gala mērķis ir mūžīgā dzīve.

¹ Mums, stiprajiem, jācieš vājo trūkumi, un mēs nedrīkstam sev izpatikt. ² Katrs no jums lai izpatīk savam tuvākajam uz labu, lai viņu celtu!

⁹ Tomēr pielūkojiet, ka šī jūsu brīvība kādreiz nekļūst ieļaunošana vājajiem!

¹⁹ Un es, starp visiem brīvs būdams, kļuvu visu kalps, lai iemantotu daudzus.

⁴ Mīlestība ir pacietīga, laipna; mīlestība nav skaudīga, tā nerīkojas nekautrīgi, nav uzpūtīga, ⁵ Tā nav godkārīga, nedzenas pēc sava, tā nedusmojas, tā nedomā ļaunu. ⁶ Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. ⁷ Tā panes visu, tā tic visu, visu cerē, visu pacieš.

⁵ Jo mēs nesludinām paši sevi, bet mūsu Kungu Jēzu Kristu. Mēs esam jūsu kalpi Jēzū.

¹⁵ Un par jūsu dvēselēm es ļoti labprāt uzupurēšu visu, arī pats sevi uzupurēšu, lai gan, jo vairāk es jūs mīlu, pats tieku mazāk mīlēts.

⁵ Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni. ⁶ Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs! ⁷ Tātad vairs nav kalps, bet ir dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks caur Dievu.

²² Jo ir rakstīts, ka Ābrahamam bijuši divi dēli: viens no kalpones, otrs no brīvās.

¹⁴ Jo viss likums izpildās vienā vārdā: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!

²² Turpretī gara augļi ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, augstsirdība,

² Cits cita nastas nesiet, un tā jūs izpildīsiet Kristus likumu.

²¹ Kristus bijībā esiet viens otram padevīgi!

¹⁵ Ja brālis un māsa ir kaili un tiem trūkst ikdienišķā uztura, ¹⁶ Un ja kāds no jums viņiem teiks: Ejiet mierā, sildieties un paēdiet, bet nedos viņiem to, kas miesai nepieciešams, ko tas palīdzēs? ¹⁷ Tāpat arī ticība pati sevī ir mirusi, ja tai nav darbu.

¹⁶ No tā mēs pazinām Dieva mīlestību, ka Viņš par mums atdeva savu dzīvību; tā arī mums pienākas savu dzīvību atdot par brāļiem. ¹⁷ Kam būtu šīs pasaules manta un viņš redzētu savu brāli trūkumā, bet noslēgtu tam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā? ¹⁸ Mani bērniņi, nemīlēsim vārdos, ne ar mēli, bet darbos un patiesībā! ¹⁹ No tā mēs zinām, ka esam no patiesības, un Viņa priekšā varam mierināt savas sirdis.

⁴ Jo iezagušies zināmi ļaudis (par kuriem jau iepriekš ir rakstīts šāds lēmums), bezdievji, kas mūsu Dieva žēlastību izmanto palaidnībai un noliedz vienīgo Valdnieku un Kungu Jēzu Kristu.

¹⁰ Bet šie zaimo visu, ko nesaprot, turpretim visu, ko tie izprot dabīgi, līdzīgi neprātīgajiem dzīvniekiem, tas kļūst viņiem par samaitāšanu. ¹¹ Bēdas viņiem, jo tie aizgājuši Kaina ceļu, peļņas dēļ padevušies Balaama maldiem un gāja bojā, pretodamies kā Kore. ¹² Tie ir kā kauna traipi savos mielastos, kas paši, sevi barodami, bez kauna dzīro. Tie ir kā vēja dzenāti bezūdens mākoņi, koki, kas rudenī bez augļiem, divkārt miruši, izrauti ar saknēm,

¹² Tātad visu, ko jūs vēlaties, lai cilvēki jums darītu, dariet jūs viņiem, jo tā ir bauslība un pravieši!

¹⁸ Tas jautāja Viņam: Kādus? Bet Jēzus sacīja: Tev nebūs nokaut, tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, ¹⁹ Tev būs savu tēvu un māti godāt, un tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu!

³⁹ Bet otrs tam līdzīgs: mīli savu tuvāko kā sevi pašu! ⁴⁰ Šajos divos baušļos ietverta visa bauslība un pravieši.

³¹ Bet otrs ir šim līdzīgs: tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. Cita baušļa, lielāka par šo, vairs nav. (3.Moz.19,18; Mt.22,39; Rom.13,9; Gal.5,14; Jēk.2,8)

³³ Un Viņu mīlēt no visas sirds un no visa prāta, un no visas dvēseles, un no visa spēka, un savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu, tas ir vairāk par visiem dedzināmajiem un citiem upuriem.

²⁷ Un tas atbildēja un sacīja: Mīli Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas dvēseles, un ar visu savu spēku, un ar visu savu prātu, un savu tuvāko - kā sevi pašu. ²⁸ Un Viņš tam sacīja: Tu pareizi atbildēji; dari tā, un tu dzīvosi! ²⁹ Bet viņš, gribēdams sevi attaisnot, sacīja Jēzum: Un kas tad ir mans tuvākais? ³⁰ Tad Jēzus iesāka un sacīja: Kāds cilvēks, iedams no Jeruzalemes uz Jēriku, iekrita slepkavu rokās. Tie viņu aplaupīja un ievainoja, un, atstājuši pusdzīvu, aizgāja. ³¹ Bet gadījās, ka kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, viņu ieraudzījis, pagāja garām. ³² Tāpat arī levīts, kad bija tanī vietā, viņu redzēdams, pagāja garām. ³³ Bet kāds samarietis, iedams savu ceļu, nonāca pie viņa un, to ieraudzījis, apžēlojās. ³⁴ Un tas, piegājis klāt, apsēja viņa brūces, ieliedams tanīs eļlu un vīnu, un, uzcēlis viņu savā lopā, aizveda to mājvietā un rūpējās par viņu. ³⁵ Bet otrā dienā viņš, izvilcis divus denārijus, deva tos mājas saimniekam, sacīdams: Gādā par viņu, un, ko tu vairāk izdosi, es, kad atgriezīšos, atdošu tev. ³⁶ Kā tev šķiet, kurš no šiem trim bija tuvākais tam, kas iekrita slepkavu rokās? ³⁷ Un viņš atbildēja: Tas, kas viņam parādīja žēlsirdību. Un Jēzus viņam sacīja: Ej, un tu dari tāpat!

³⁴ Jaunu bausli es jums dodu, lai jūs viens otru mīlētu. Kā es jūs mīlēju, tā arī jūs cits citu mīliet!

⁸ Nepalieciet nevienam nekā parādā, kā tikai savstarpējo mīlestību, jo, kas mīl savu tuvāko, tas izpilda likumu. ⁹ Jo: tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot, tev nebūs iekārot, kā arī visi citi baušļi ir ietverti šajos vārdos: Tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu! ¹⁰ Mīlestība nedara tuvākajam ļaunu. Tātad bauslības piepildījums ir mīlestība.

⁵ Pamācīšanas mērķis ir tīras sirds mīlestība, laba sirdsapziņa un neliekuļota ticība.

⁸ Bet ja jūs pildāt Rakstu ķēnišķo likumu: Mīli savu tuvāko kā sevi pašu, tad jūs labi darāt. ⁹ Bet ja jūs uzlūkojat personas, tad jūs grēkojat, un likums jūs atzīst par pārkāpējiem.

³ Kamēr starp jums pastāv skaudība un ķildas, vai jūs neesat miesīgi un nedzīvojat kā miesīgi cilvēki?

⁶ Bet brālis tiesājas ar brāli, un tad vēl pie neticīgajiem! ⁷ Jau vispār ir kļūda, ka jūs tiesājaties savā starpā. Kāpēc jūs labāk nepaciešat netaisnību? Kāpēc nepaciešat zaudējumu? ⁸ Bet jūs darāt netaisnību un pārestību, un to vēl brāļiem.

²⁰ Jūs panesat, ja kāds jūs verdzina, ja kāds izmanto, ja kāds ko atņem, ja kāds lielās, ja kāds jūs sit sejā.

²⁰ Es baidos, lai atnācis neatrastu jūs tādus, kādus es nevēlos; un ka jūs neatrastu mani tādu, kādu jūs nevēlaties; lai nebūtu starp jums ķildu, skaudības, dusmu, ienaida, goda laupīšanas, mēlnesības, uzpūtības, nekārtības.

²⁶ Nekārosim tukšu godu, viens otru izaicinādami, cits citu apskauzdami.

² Sargieties no suņiem, sargieties no ļaunajiem strādniekiem, sargieties no sagraizīšanas!

¹⁴ Bet ja savā sirdī nesat rūgtu skaudību un ķildas, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību!

¹² Tāpēc lai grēks vairs nevalda jūsu mirstīgajā miesā, un neklausiet tās kārībām!

¹ Tāpēc tiem, kas nedzīvo saskaņā ar miesu, kas ir Jēzū Kristū, tagad vairs nav nekādas pazudināšanas.

⁴ Lai likuma taisnība izpildītos mūsos, kas dzīvojam saskaņā ar garu, bet ne saskaņā ar miesu. ⁵ Jo tie, kas dzīvo saskaņā ar miesu, tiecas pēc tā, kas miesīgs, bet kas saskaņā ar garu, tie cenšas pēc garīgā.

¹² Tāpēc, brāļi, mēs neesam parādnieki miesai, lai dzīvotu saskaņā ar miesu. ¹³ Jo ja jūs saskaņā ar miesu dzīvosiet, tad mirsiet; bet ja jūs miesas darbus garā mērdēsiet, tad dzīvosiet. ¹⁴ Jo visi, ko vada Dieva gars, ir Dieva bērni.

¹³ Dzīvosim godīgi kā dienā: ne plītēdami un dzīrodami, ne izvirtībā un netiklībā, ne ķildās un skaudībā, ¹⁴ Bet ietērpieties Kungā Jēzū Kristū! Arī miesu nelutiniet kārībām!

²⁹ Brāļi, tāpēc es to saku: laiks ir īss. Turpmāk, lai tie, kam ir sievas, būtu tādi, it kā viņiem tās nebūtu;

¹ Vismīļie, tā kā mums ir tādi apsolījumi, tīrīsimies no katra miesas un gara traipa un Dieva bijībā sekmēsim savu svēttapšanu!

¹⁷ Bet to es saku, ka likums, kas izdots četri simti trīsdesmit gadus vēlāk, nevar atcelt Dieva apstiprināto gribas izpausmi un iznīcināt solījumus.

¹⁹ Bet miesas darbi ir zināmi; tie ir: netiklība, nešķīstība, bezkaunība, baudkāre, ²⁰ Kalpošana elkiem, burvestība, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, nesaticība, ²¹ Skaudība, slepkavība, piedzeršanās, plītēšana un tiem līdzīgi. Par tiem es iepriekš saku, kā jau agrāk sacīju: kas tādus darbus dara, tie Dieva valstību neiemantos.

²⁴ Bet kas pieder Kristum, tie ir savu miesu krustā piesituši līdz ar kaislībām un kārībām. ²⁵ Ja mēs garā dzīvojam, garā arī jādarbojas.

⁸ Jo ko cilvēks sēs, to arī pļaus. Kas sēj savā miesā, tas no miesas pļaus iznīcību, bet kas sēj garā, tas no gara pļaus mūžīgo dzīvi.

³ Arī mēs visi kopā ar viņiem reiz dzīvojām savās miesas kārībās, izpildīdami miesas un iedomu iegribas. Savā dabā mēs bijām dusmības bērni, tāpat kā pārējie.

¹¹ Viņā jūs esat apgraizīti apgraizīšanā, kas nav ar roku izdarīta cilvēka miesas atdalīšanai, bet Kristus apgraizīšanā.

⁵ Tāpēc nonāvējiet savos locekļos zemisko: netiklību, nešķīstību, kaislību, ļaunās kārības un mantkārību, kas ir kalpošana elkiem! ⁶ Tā visa dēļ nāk Dieva dusmas pār netiklības bērniem. ⁷ Arī jūs kādreiz bijāt tām pakļāvušies, kad tanīs dzīvojāt. ⁸ Bet tagad arī jūs atmetiet to visu: dusmas, sarūgtinājumu, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgus vārdus no jūsu mutes! ⁹ Nemelojiet viens otram! Novelciet veco cilvēku kopā ar viņa darbiem ¹⁰ Un apģērbiet jauno, kas atjaunojas atziņā saskaņā ar viņa Radītāja attēlu,

¹⁴ Kā paklausīgi bērni nedzīvojiet kārībās, kam jūs agrāk kalpojāt savā nezināšanā,

¹¹ Vismīļie, es pamācu jūs kā atnācējus un ceļiniekus atturēties no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli.

¹ Ja Kristus cieta miesīgi, tad apbruņojieties arī jūs tādām pašām domām, jo tas, kas miesā cietis, ir beidzis grēkot, ² Lai atlikušo laiku miesīgi vairs nedzīvotu cilvēku kārībām, bet Dieva gribai. ³ Jo pietiek, ka jūs pagājušā laikā izpildījāt pagānu gribu, nododamies netīrībām, kārībām, žūpošanai, rijībai, dzīrēm un noziedzīgai kalpošanai elkiem. ⁴ Tāpēc viņi zaimodami brīnās, ka jūs nepiedalāties tanīs pašās nekrietnajās izlaidībās.

⁶ Jo tādēļ arī mirušajiem evaņģēlijs sludināts, lai tie kā cilvēki tiktu tiesāti miesā, bet garā dzīvotu pēc Dieva prāta.

¹⁵ Nemīliet pasauli, nedz arī to, kas ir pasaulē! Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības. ¹⁶ Jo viss, kas pasaulē, ir miesas kārība un acu kārība, un dzīves lepnība, kas nav no Tēva, bet no pasaules.

¹⁹ Tie rada šķelšanos, tie ir dzīvnieciski; gara viņiem nav.

⁶ Svētīgi ir tie, kas alkst un slāpst taisnības, jo viņi tiks piepildīti.

³⁰ Kas nav ar mani, tas ir pret mani; kas ar mani nesakrāj, tas izšķiež.

¹⁷ Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņam: Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asins tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas debesīs.

²³ Viņš pagriezās un sacīja Pēterim: Atkāpies no manis, sātan! Tu esi man par apgrēcību, jo tu nedomā to, kas ir Dieva, bet kas cilvēcīgs.

⁴¹ Esiet modri un lūdziet Dievu, lai jūs nekristu kārdināšanā! Gars gan ir modrs, bet miesa vāja.

³³ Tas Viņam sacīja: Kungs, es esmu gatavs iet ar Tevi cietumā un nāvē!

⁴⁶ Un Viņš tiem sacīja: Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, lai jūs neiekristu kārdināšanā!

⁵⁴ Un tie Viņu apcietināja un veda augstā priestera namā. Bet Pēteris sekoja no tālienes. ⁵⁵ Un viņi, sakūruši uguni pagalma vidū, sēdēja ap to, un Pēteris bija starp tiem. ⁵⁶ Kāda kalpone, redzēdama viņu sēžam gaismā, uzlūkoja to un sacīja: Šis arī bija ar Viņu. ⁵⁷ Bet tas noliedza Viņu, sacīdams: Sieviet, es Viņu nepazīstu. ⁵⁸ Un pēc brīža cits, viņu redzēdams, sacīja: Arī tu esi viens no viņiem. Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es neesmu. ⁵⁹ Un kad apmēram viena stunda bija pagājusi, kāds cits apstiprināja, sacīdams: Patiesi, arī šis pie Viņa bija, jo arī viņš ir galilejietis. ⁶⁰ Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es nezinu, ko tu runā! Un tūdaļ, viņam vēl runājot, iedziedājās gailis. ⁶¹ Un Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Un Pēteris atminējās Kunga vārdu, ko Viņš sacīja: Pirms gailis dziedās, tu mani trīsreiz noliegsi.

⁶ Kas no miesas ir dzimis, tas ir miesa, bet, kas no Gara ir dzimis, ir gars.

⁷ Ko tad lai sakām? Vai likums ir grēks? Nekādā ziņā! Bet es grēka nepazītu, ja nebūtu likuma, jo es nezinātu, kas ir iekāre, ja likums nesacītu: Tev nebūs iekārot! ⁸ Bet grēks, izmantojot izdevību, caur likumu, modināja manī visas iekāres; jo bez likuma grēks būtu miris;

¹⁰ Turpretī es nomiru. Tā izrādījās, ka likums, kas bija domāts dzīvei, man atnesa nāvi. ¹¹ Jo grēks, izmantojot izdevību, caur likumu mani pievīla un tā nonāvēja mani. ¹² Likums gan ir svēts, un bauslība ir svēta un taisnīga, un laba. ¹³ Vai tad tas, kas labs, man atnesis nāvi? Nekādā ziņā! Bet grēks, lai parādītos kā grēks, izmantodams labo, man atnesa nāvi, lai grēks, pateicoties likumam, kļūtu pār mēru grēcīgs. ¹⁴ Jo mēs zinām, ka likums ir garīgs, bet es, grēkam pārdots, esmu miesīgs. ¹⁵ Es nesaprotu, ko daru: jo es nedaru labu, ko gribu, bet es daru ļaunu, ko ienīstu. ¹⁶ Bet ja es daru to, ko negribu, tad es piekrītu likumam, ka tas ir labs. ¹⁷ Bet tagad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo. ¹⁸ Jo es zinu, ka labais manī, tas ir, manā miesā, nemājo. Man ir tieksme labu gribēt, bet labā izpildīšanu es sevī neatrodu. ¹⁹ Jo es nedaru labo, ko vēlos, bet daru ļauno, ko nevēlos. ²⁰ Bet ja es daru to, ko nevēlos, tad jau ne es to daru, bet grēks, kas manī mājo. ²¹ Tātad es atrodu likumu, kas tad, kad gribu labu darīt, tuvojas man ar ļaunu: ²² Jo iekšējais cilvēks priecājas par Dieva likumu, ²³ Bet citu likumu es redzu savos locekļos. Tas karo pret mana prāta likumu un pakļauj mani grēka likumam, kas ir manos locekļos. ²⁴ Es, nelaimīgais cilvēks! Kas mani atbrīvos no šīs nāvi nesējas miesas? ²⁵ Dieva žēlastība caur mūsu Kungu Jēzu Kristu! Tātad ar prātu es kalpoju Dieva likumam, bet ar miesu - grēka likumam.

⁵ Jo tie, kas dzīvo saskaņā ar miesu, tiecas pēc tā, kas miesīgs, bet kas saskaņā ar garu, tie cenšas pēc garīgā. ⁶ Jo miesas tieksme ir nāve; bet gara tieksme - dzīvība un miers. ⁷ Jo miesas gudrība ir naidīga Dievam; tā nepakļaujas Dieva likumam, nedz tā to spēj. ⁸ Un miesas cilvēki nevar Dievam patikt.

¹³ Jo ja jūs saskaņā ar miesu dzīvosiet, tad mirsiet; bet ja jūs miesas darbus garā mērdēsiet, tad dzīvosiet.

²¹ Vai tad likums ir pret Dieva apsolījumiem? Nekādā ziņā! Jo ja būtu dots likums, kas spēj darīt dzīvu, tad patiesi attaisnošana nāktu ar likumu.

¹² Ne tāpēc, ka es jau to būtu saņēmis vai būtu pilnīgs, bet es tiecos, lai to satvertu tā, kā arī mani satvēris Jēzus Kristus. ¹³ Brāļi, es nedomāju, ka es to būtu satvēris, bet vienu gan: aizmirsdams to, kas aiz manis, es tiecos pēc tā, kas priekšā, ¹⁴ Es steidzos pretim mērķim Dieva augstā aicinājuma godalgai Kristū Jēzū. ¹⁵ Visi, kas esam pilnīgi, domāsim tā, bet ja jūs būtu citādās domās, tad Dievs jums arī šo atklās. ¹⁶ Tāpēc, ko esam sasnieguši, pie tā virziena turēsimies, lai mēs būtu vienprātīgi.

² Jo mēs visi daudz grēkojam. Kas vārdā neapgrēkojas, tas ir pilnīgs vīrs, jo viņš ir spējīgs savaldīt arī visu miesu.

⁵ Vai jūs domājat, ka Raksti veltīgi saka: Līdz greizsirdībai iekāro gars, kas mājo jūsos? ⁶ Bet Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ sacīts: Dievs pretojas lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību (Sak 3,34)

⁸ Ja mēs sakām, ka mums nav grēka, tad mēs sevi piekrāpjam, un mūsos nav patiesības. ⁹ Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš, būdams uzticīgs un taisnīgs, mums piedod mūsu grēkus un šķīstī mūs no katras netaisnības. ¹⁰ Ja mēs sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām Viņu par meli, un Viņa nav mūsos.

¹³ Bet kad atnāks Viņš, Patiesības Gars, tad jums mācīs visu patiesību, jo Viņš nerunās no sevis, bet runās to, ko dzirdēs, vēstījot jums nākotni.

¹⁴ Tad grēks pār jums vairs nevaldīs, jo jūs neesat padoti likumam, bet žēlastībai. ¹⁵ Kā tā? Vai lai grēkojam, kad mēs neesam padoti likumam, bet žēlastībai? Nekādā ziņā!

⁴ Tātad, mani brāļi, Kristus miesa arī jūs ir nomērdējusi likumam, lai jūs piederētu Citam, Tam, kas no miroņiem uzcēlies, lai mēs nestu augļus Dievam.

¹² Tāpēc, brāļi, mēs neesam parādnieki miesai, lai dzīvotu saskaņā ar miesu.

¹⁴ Jo visi, ko vada Dieva gars, ir Dieva bērni.

⁵ Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni. ⁶ Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs!

¹⁶ Bet es saku: dzīvojiet garā, tad jūs miesas kārībām nesekosiet.

²⁵ Ja mēs garā dzīvojam, garā arī jādarbojas.

⁹ Jāapzinās tas, ka bauslība taisnīgajiem nav dota, bet netaisnīgajiem un nepadevīgajiem, bezdievīgajiem un grēciniekiem, izvirtīgajiem un apgānītājiem, tēva un mātes slepkavām, cilvēku slepkavām,

⁷ Jo Dievs mums nav devis bailīguma, bet gan spēka un mīlestības, un godprātības garu.

²⁰ Bet jums ir Svētā svaidīšana, un jūs zinat visu. ²¹ Es nerakstīju jums kā patiesības nezinātājiem, bet kā tās pazinējiem, jo nekādi meli nav no patiesības. ²² Kas gan ir melis, ja ne tas, kas noliedz, ka Jēzus ir Kristus? Tas ir antikrists, kas noliedz Tēvu un Dēlu. ²³ Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva. Kas apliecina Dēlu, tam ir arī Tēvs. ²⁴ Ko jūs dzirdējāt no sākuma, lai paliek jūsos. Ja jūsos paliks tas, ko dzirdējāt no sākuma, tad arī jūs paliksiet Dēlā un Tēvā. ²⁵ Šis ir tas apsolījums, ko Viņš mums solījis, mūžīgā dzīve. ²⁶ To es jums uzrakstīju par tiem, kas jūs maldina. ²⁷ Un jums lai paliek tas svaidījums, ko no Viņa saņēmāt. Un jums nevajag, lai jūs kāds mācītu; bet ka Viņa svaidījums māca jums visu, tas ir patiesi un nav meli. Un kā Viņš jūs mācījis, tā palieciet Viņā!

¹⁸ Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku. ¹⁹ Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.

²¹ Jo no iekšienes, no cilvēka sirds iziet ļaunās domas, laulības pārkāpšana, nešķīstības, slepkavības. ²² Zādzības, mantkārība, blēdības, viltība, nekaunība, skaudīga acs, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība. ²³ Visi šie ļaunumi iziet no iekšienes; un tie apgāna cilvēku.

²¹ Jo tie, pazinuši Dievu, negodināja Viņu kā Dievu un nebija Viņam pateicīgi, bet savās domās kļuva tukši, un viņu neprātīgā sirds tika aptumšota; ²² Apgalvodami, ka viņi ir gudri, tie kļuva nelgas; ²³ Un nemirstīgā Dieva godību tie apmainīja pret iznīcīgajiem cilvēkiem un putniem, un četrkājaiņiem, un rāpuļiem līdzīgiem tēliem. ²⁴ Tāpēc Dievs viņus atstājis viņu siržu kārībām un nešķīstībai, lai tie paši apgānītu savas miesas. ²⁵ Dieva patiesību tie apmainīja pret meliem un pielūdza, un kalpoja drīzāk radībai nekā Radītājam, kas lai augsti teikts mūžīgi mūžos. Amen. ²⁶ Tāpēc Dievs tos atstājis kauna pilnām kārībām, jo viņu sievietes dabisko kopdzīvi apmainījušas pret pretdabisko. ²⁷ Tāpat arī vīrieši, atstādami dabisko kopdzīvi ar sievietēm, iedegās kaislībās viens pret otru, piekopdami netiklību vīrietis ar vīrieti un saņemdami nopelnīto sodu par saviem maldiem paši pie sevis. ²⁸ Un tāpēc, ka viņi neuzskatīja Dieva atzīšanu par vajadzīgu, Dievs tos atstāja izvirtušām tieksmēm, lai tie darītu to, kas neklājas. ²⁹ Viņi ir visādām netaisnībām, ļaunprātībām, netiklībām, mantkārībām, ļaunumiem pārpildīti; viņi ir pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltības, nedarbu, mēlnesības; ³⁰ Viņi ir neslavas cēlāji, Dieva nīdēji, ķengātāji, augstprātīgi, lielīgi, ļaunumu izgudrotāji, nepaklausīgi vecākiem, ³¹ Neprātīgi, nesaticīgi, cietsirdīgi, neuzticīgi, nežēlīgi. ³² Lai gan viņi Dieva taisnību pazina, tie nenojauta, ka tie, kas tā dara, ir pelnījuši nāvi; un ne tikai tie, kas tā dara, bet arī tie, kas darītājiem piekrīt.

⁵ Jo kamēr mēs dzīvojām miesā, likuma atklātās grēcīgās kaislības darbojās mūsu locekļos, lai mēs nestu augļus nāvei.

¹⁸ Jo es zinu, ka labais manī, tas ir, manā miesā, nemājo. Man ir tieksme labu gribēt, bet labā izpildīšanu es sevī neatrodu.

²⁵ Dieva žēlastība caur mūsu Kungu Jēzu Kristu! Tātad ar prātu es kalpoju Dieva likumam, bet ar miesu - grēka likumam.

³ Jo ko nespēja likums, kas miesas dēļ bija nevarīgs, to padarīja Dievs, sūtīdams savu Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, kas bija miesā; viņš grēku pazudināja,

⁵ Jo tie, kas dzīvo saskaņā ar miesu, tiecas pēc tā, kas miesīgs, bet kas saskaņā ar garu, tie cenšas pēc garīgā.

⁹ Bet jūs neesat miesā, bet garā, ja tikai Dieva gars jūsos mājo. Bet ja kam Kristus gara nav, tas nav Viņa.

⁹ Vai jūs nezināt, ka netaisnīgie debesvalstību neiemantos? Nepievilieties! Ne netikļi, ne elku kalpi, ne laulības pārkāpēji, ¹⁰ Ne baudkārīgie, ne vīriešu apgānītāji, ne zagļi, ne mantrauši, ne dzērāji, ne zaimotāji, ne laupītāji debesvalstību neiemantos.

¹⁸ Bēdziet no netiklības! Katrs grēks, ko cilvēks dara, ir ārpus miesas, bet kas netiklību piekopj, tas grēko pret savu miesu.

²⁰ Es baidos, lai atnācis neatrastu jūs tādus, kādus es nevēlos; un ka jūs neatrastu mani tādu, kādu jūs nevēlaties; lai nebūtu starp jums ķildu, skaudības, dusmu, ienaida, goda laupīšanas, mēlnesības, uzpūtības, nekārtības. ²¹ Un kad atkal atnākšu, lai Dievs mani nepazemo jūsu priekšā un lai man nebūtu par daudziem jāskumst, kas agrāk grēkojuši, bet nav gandarījuši par nešķīstību un bezkaunību, un izlaidību, ko tie darījuši.

¹⁷ Jo miesa tiecas pret garu, bet gars pretojas miesai; tie viens otru apkaro, lai nedarītu to, ko vēlaties.

¹⁷ Tāpēc es jums to saku un Kunga vārdā apliecinu, lai jūs vairs nedzīvotu tā, kā sava prāta tukšumā dzīvo pagāni. ¹⁸ Tumsība aptumšojusi viņu prātu; nezināšana, kas viņos ir to cietsirdības dēļ, atsvešinājusi tos no Dieva dzīvības. ¹⁹ Izmisumā tie nodevušies netiklībai, visādiem nekrietniem darbiem, mantkārībai.

³ Bet netiklība un visāda veida nekrietnība vai mantkārība lai pat netiek pieminētas starp jums, kā tas pieklājas svētajiem! ⁴ Arī bezkaunība, muļķīgas un tukšas runas, kas nepiedienas, bet vairāk pateicības. ⁵ Jo tas jums jāzina un jāsaprot, ka nevienam izvirtulim vai nešķīstam, vai mantrausim, jo tā ir kalpošana elkiem, nav mantojuma Kristus un Dieva valstībā. ⁶ Neviens lai jūs nepieviļ tukšiem vārdiem, jo to dēļ Dieva dusmas nāk pār netaisnības bērniem.

⁵ Tāpēc nonāvējiet savos locekļos zemisko: netiklību, nešķīstību, kaislību, ļaunās kārības un mantkārību, kas ir kalpošana elkiem! ⁶ Tā visa dēļ nāk Dieva dusmas pār netiklības bērniem. ⁷ Arī jūs kādreiz bijāt tām pakļāvušies, kad tanīs dzīvojāt. ⁸ Bet tagad arī jūs atmetiet to visu: dusmas, sarūgtinājumu, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgus vārdus no jūsu mutes!

⁹ Jāapzinās tas, ka bauslība taisnīgajiem nav dota, bet netaisnīgajiem un nepadevīgajiem, bezdievīgajiem un grēciniekiem, izvirtīgajiem un apgānītājiem, tēva un mātes slepkavām, cilvēku slepkavām, ¹⁰ Netikļiem, vīriešu apgānītājiem, cilvēku laupītājiem, meļiem, zvēresta lauzējiem un tiem, kas pretojas veselīgajai mācībai,

³ Jo arī mēs kādreiz bijām neapdomīgi, neticīgi, maldījāmies, kalpojām dažādām kārībām un priekiem, dzīvojām ļaunprātībā un skaudībā, paši nīstami, cits citu nīdām.

¹⁴ Bet ja savā sirdī nesat rūgtu skaudību un ķildas, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību! ¹⁵ Tāda gudrība nenāk no augšienes, bet tā ir pasaulīga, dzīvnieciska, velnišķīga.

⁸ Bet bailīgajiem un neticīgajiem, un apgānītājiem, un slepkavām, un netikļiem, un burvjiem, un elkkalpotājiem, un visiem meļiem būs sava daļa degoša sēra uguns purvā. Tā ir otrā nāve.

¹⁵ Ārā paliek suņi un burvji, un netikļi, un slepkavas, un elku pielūdzēji, un visi, kas mīl un runā melus.

⁹ Bet kāds vīrs, vārdā Sīmanis, kas agrāk pilsētā bija burvis, krāpa Samarijas ļaudis, sacīdams, ka viņš esot kas liels. ¹⁰ Viņu ievēroja visi: no maza līdz lielam, sacīdami: Šis ir tā sauktais lielais Dieva spēks. ¹¹ Bet viņi tāpēc to ievēroja, ka tas ilgu laiku ar savām burvībām tos bija apmulsinājis.

¹⁶ Bet notika, ka, mums uz lūgšanu ejot, sastapa mūs kāda meitenei, kurai bija gaišreģes gars, un pareģodama tā deva saviem kungiem lielu peļņu. ¹⁷ Viņa sekoja Pāvilam un mums un sauca, sacīdama: Šie cilvēki ir Visaugstā Dieva kalpi, kas sludina jums pestīšanas ceļu. ¹⁸ To viņa darīja daudzās dienās. Tad Pāvils saskaities pagriezās apakaļ un sacīja garam: Jēzus Kristus vārdā es tev pavēlu iziet no viņas. Un tas izgāja tanī pat stundā. ¹⁹ Bet tās kungi, redzēdami, ka zudusi viņu peļņas cerība, satvēra Pāvilu un Sīlu un veda tos tirgus laukumā pie priekšniekiem.

¹⁹ Jo šķelšanām gan jābūt, lai kļūtu redzami tie, kas starp jums ir uzticami.

¹⁹ Jo jūs, paši prātīgi būdami, labprāt ciešat neprātīgos.

¹ Bija arī tautā viltus pravieši, kā arī jums būs mācītāji meļi, kuri ienesīs kaitīgas maldu mācības, noliegdami Kungu, kas viņus atpirka, tā sagatavodami sev drīzu pazušanu.

³⁴ Tad ķēniņš sacīs tiem, kas būs Viņa labajā pusē: Nāciet jūs, mana Tēva svētītie, un iemantojiet valstību, kas jums sagatavota no pasaules radīšanas!

³⁴ Bet pielūkojiet, ka jūsu sirdis kādreiz neapgrūtinātu pārēšanās, piedzeršanās un šīs dzīves rūpes, un ka šī diena nepienāktu jums negaidīta.

⁸ Bet tiem, kas pretojas un nemeklē patiesību, bet nododas netaisnībai, - ar dusmām un bardzību. ⁹ Bēdas un apspiešana ikvienai cilvēka dvēselei, kas dara ļaunu, vispirms jūdam un arī grieķim.

¹³ Dzīvosim godīgi kā dienā: ne plītēdami un dzīrodami, ne izvirtībā un netiklībā, ne ķildās un skaudībā,

¹¹ Bet tagad es jums rakstu nesaieties, jo, ja tas, kas saucas brālis, ir netiklis vai mantrausis, vai elku kalps, vai zaimotājs, vai dzērājs, vai laupītājs, ar tādu pat neēdiet kopā!

⁵⁰ Brāļi, bet to es saku: miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, nedz iznīcība iemantos neiznīcību.

¹⁸ Neapreibinieties ar vīnu, jo tanī slēpjas izvirtība, bet pildiet sevi ar Svēto Garu!

⁶ Tā visa dēļ nāk Dieva dusmas pār netiklības bērniem.

⁷ Jo kas guļ, tie guļ naktī, un kas piedzeras, tie piedzeras naktī.

³ Jo pietiek, ka jūs pagājušā laikā izpildījāt pagānu gribu, nododamies netīrībām, kārībām, žūpošanai, rijībai, dzīrēm un noziedzīgai kalpošanai elkiem.

²⁷ Un nekas aptraipīts tanī neieies: ne negantības darītājs, ne melis, bet tikai tie, kas ierakstīti Jēra dzīvības grāmatā.

¹⁶ No viņu augļiem jūs tos pazīsiet. Vai no ērkšķiem novāc vīnogas, vai vīģes no dadžiem? ¹⁷ Tā katrs labs koks dod labus augļus, bet nelabs koks dod nelabus augļus. ¹⁸ Labs koks nevar dot nelabus augļus, un nelabs koks nevar dot labus augļus. ¹⁹ Katrs koks, kas nedod labus augļus, tiek nocirsts un ugunī iemests. ²⁰ Tātad pēc to augļiem jūs pazīsiet tos.

³³ Vai nu jūs koku atzīstat par labu un tā augļus par labiem, vai atzīstat koku par nelabu un tā augļus par nelabiem, jo koku pazīst pēc tā augļiem.

¹⁴ Bet kas krita ērkšķos, ir tie, kas dzird, bet, viņiem aizejot, gan rūpes, gan bagātība un dzīves bauda nomāc to; un viņi nenes augļus. ¹⁵ Bet kas labajā zemē, ir tie, kas, vārdu dzirdējuši, patur to labajā un dziļajā sirdī; un viņi nes augļus pacietībā.

⁹ Varbūt tas nesīs augļus, bet ja nē, tad nākotnē tu nocirtīsi to.

² Viņš nocērt no manis ikkatru zaru, kas nenes augļus, un ikkatru, kas nes augļus, tīra, lai tas vēl vairāk nestu augļus.

⁵ Es esmu vīna koks, bet jūs zari. Kas paliek manī, un es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez manis jūs nekā nespējat darīt.

¹⁶ Ne jūs mani izredzējāt, bet es jūs izredzēju un liku, lai jūs ietu un nestu augļus un lai jūsu augļi paliktu, jo visu, ko jūs no Tēva lūgsiet manā vārdā, to Viņš jums dos.

¹ Tātad mums, ticībā attaisnotajiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, ² Caur Viņu, pateicoties ticībai, mums ir pieeja žēlastībai, kurā mēs stāvam un dižojamies cerībā uz Dieva bērnu svētlaimību. ³ Bet nevien tas: mēs gavilējam ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada pacietību, ⁴ Pacietība - pastāvību, pastāvība - cerību, ⁵ Bet cerība nepamet kaunā, jo Svētais Gars, kas mums ir dots, ir ielējis Dieva mīlestību mūsu sirdīs;

²² Bet tagad, kad jūs esat atbrīvoti no grēka un kļuvuši Dieva kalpi, jūsu ieguvums ir svēttapšana, un tās gala mērķis ir mūžīgā dzīve.

⁹ Mīlestībai jābūt neliekuļotai. Nīzdami ļaunu, pastāviet labajā! ¹⁰ Brāļu mīlestībā mīliet viens otru, godbijībā pārsteidziet cits citu! ¹¹ Neesiet kūtri centībā, esiet dedzīgi garā, kalpojiet Kungam! ¹² Esiet priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, pastāvīgi lūgšanā! ¹³ Ņemiet līdzdalību svēto vajadzībās, centieties būt viesmīlīgi! ¹⁴ Svētiet tos, kas jūs vajā, svētiet, bet nelādiet! ¹⁵ Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud! ¹⁶ Esiet savstarpēji vienprātīgi! Neesiet augstprātīgi, bet pazemojieties ar pazemīgajiem! Neesiet pārgudri paši sevī! ¹⁷ Nevienam ļaunu ar ļaunu neatmaksādami, sekmējiet labu nevien Dievam, bet arī visu cilvēku priekšā! ¹⁸ Ja iespējams, ieturiet mieru ar visiem cilvēkiem, cik tas no jums atkarīgs!

³ Arī Kristus neizpatika sev, bet kā rakstīts: To zaimi, kas Tevi zaimo, krita uz mani. (Ps.69)

¹⁴ Bet, mani brāļi, arī es pats esmu tanī pārliecībā par jums, ka arī jūs paši esat mīlestības pilni, bagāti ar ikvienu atziņu, tā ka jūs spējat viens otru pamācīt.

¹³ Bet tagad paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.

¹⁶ Bet es saku: dzīvojiet garā, tad jūs miesas kārībām nesekosiet. ¹⁷ Jo miesa tiecas pret garu, bet gars pretojas miesai; tie viens otru apkaro, lai nedarītu to, ko vēlaties. ¹⁸ Un ja gars jūs vada, tad neesat vairs padoti likumam.

²³ Bet atjaunojieties savā prātā un garā,

⁹ Gaismas augļi ir labums un taisnība, un patiesība.

¹¹ Caur Jēzu Kristu pilni taisnības augļu Dieva godam un slavai.

⁴ Priecājaties Kungā; es atkārtoti saku: priecājieties! ⁵ Jūsu laipnība lai ir zināma visiem cilvēkiem; Kungs ir tuvu, ⁶ Neraizējieties ne par ko, bet jūsu lūgšanas un aizlūgumi lai nāk Dieva priekšā; visā pateicībā izsakiet savu vēlēšanos Viņam! ⁷ Un Dieva miers, kas pārspēj visu saprašanu, lai pasarga jūsu sirdis un jūsu domas Jēzū Kristū! ⁸ Beidzot, brāļi, kas ir patiess, kas godājams, kas taisnīgs, kas svēts, kas patīkams, kam laba slava, kas tikumīgs, kas cildināms, to domājiet! ⁹ Un ko jūs mācījāties, un ko saņēmāt, un ko dzirdējāt, un ko pie manis redzējāt, to dariet! Un Dieva miers būs ar jums.

¹⁰ Lai jūsu dzīve būtu Dieva cienīga un Viņam visumā patīkama, jo jūs nesīsiet augļus visos labos darbos un pieaugsiet Dieva apziņā,

¹² Tāpēc kā Dieva izredzētie, svētie un mīlētie tērpieties sirsnīgā žēlsirdībā, laipnībā, pazemībā, lēnprātībā, pacietībā, ¹³ Viens otru paciezdami un cits citam piedodami, ja vienam pret otru ir kāda sūdzība: kā Kungs jums piedevis, tā arī jūs. ¹⁴ Bet pāri visam tam lai jums ir mīlestība, kas ir pilnības saite! ¹⁵ Un Kristus miers lai gavilē jūsu sirdīs, kam jūs esat aicināti vienā miesā! Esiet pateicīgi! ¹⁶ Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos, pamāciet un pamudiniet viens otru visā gudrībā! Pateicībā Dievam dziediet savās sirdīs psalmus, slavas dziesmas un garīgās dziesmas! ¹⁷ Un visu, ko jūs darāt vārdos vai darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Kristus vārdā, pateikdamies Dievam un Tēvam caur Viņu!

³ Mēs atminamies jūsu ticības darbu un pūles, un mīlestību, un izturību cerībā uz mūsu Kungu Jēzu Kristu Dieva un mūsu Tēva priekšā. ⁴ Mēs zinām, Dieva mīlētie brāļi, ka jūs esat izredzēti, ⁵ Jo mūsu evaņģēlijs bija pie jums ne tikvien vārdos, bet arī spēkā un Svētajā Garā, un visā pilnībā, kā jau jūs zināt, kādi mēs bijām pie jums jūsu dēļ. ⁶ Svētā Gara priekā pieņemdami vārdu daudzās apspiešanās, jūs kļuvāt mūsu un Kunga sekotāji. ⁷ Un tā jūs esat priekšzīme visiem ticīgajiem Maķedonijā un Ahajā. ⁸ Jo no jums izpaudās Kunga mācība ne tikai Maķedonijā un arī Ahajā, bet jūsu ticība uz Dievu izplatījusies visur, tā ka mums nekas vairs nav jāstāsta. ⁹ Jo viņi īpaši stāsta par mums, kā jūs uzņēmāt mūs un kā jūs no elkiem atgriezāties pie Dieva, lai kalpotu dzīvajam un patiesajam Dievam ¹⁰ Un gaidītu no debesīm Viņa Dēlu Jēzu (ko Viņš uzmodināja no miroņiem), kas mūs izglāba no nākamajām dusmām.

¹⁰ Kas mūsu dēļ nomira, lai mēs, vai nu esam nomodā, vai aizmiguši, dzīvotu vienībā ar Viņu. ¹¹ Tāpēc ieprieciniet viens otru un stipriniet cits citu, kā jūs arī to darāt! ¹² Bet mēs jūs lūdzam, brāļi, esiet atzinīgi pret tiem, kas jūsu labā strādā, kas Kunga vārdā ir jūsu priekšnieki un kas jūs pamāca. ¹³ Viņu darbu dēļ mīliet tos vissirsnīgāk un dzīvojiet ar viņiem mierā! ¹⁴ Bet mēs jūs lūdzam, brāļi, brīdiniet nemierīgos, ieprieciniet mazdūšīgos, palīdziet slimajiem, esiet pacietīgi ar visiem! ¹⁵ Pielūkojiet, lai kāds neatmaksātu otram ļaunu ar ļaunu, bet vienmēr centieties cits citam un visiem darīt labu! ¹⁶ Vienmēr esiet priecīgi! ¹⁷ Lūdziet Dievu bez mitēšanās! ¹⁸ Par visu esiet pateicīgi, jo tāds ir Dieva prāts Jēzū Kristū attiecībā uz jums visiem. ¹⁹ Neizdzēsiet garu! ²⁰ Neniciniet pravietojumus! ²¹ Pārbaudiet visu! To, kas labs - paturiet! ²² Izvairieties pat no ļaunuma ēnas!

² Un lai mēs tiktu pasargāti no nekrietnajiem un ļaunajiem cilvēkiem, jo ne jau visi ir ticīgi!

¹¹ Tāpat sievietēm jābūt cienījamām, ne mēlnesīgām, sātīgām, visā uzticīgām.

¹² Neviens lai nenicina tavu jaunību; bet tu esi paraugs ticīgajiem vārdos, darbos, mīlestībā, ticībā un šķīstībā.

² Vecākiem vīriešiem jābūt atturīgiem, cienīgiem, prātīgiem, veselīgiem ticībā, mīlestībā un pacietībā; ³ Tāpat vecākām sievietēm jāizturas, kā svētām pieklājas, lai nenodotos ļaunām valodām, pārmērīgai vīna dzeršanai un lai māca labu: ⁴ Lai pamāca jaunākās gudrībā, mīlēt savus vīrus un savus bērnus, ⁵ Būt saprātīgām, tikumīgām, atturīgām, labām nama mātēm, laipnām, paklausīgām saviem vīriem, lai Dieva vārds netiktu zaimots. ⁶ Tāpat jaunākos vīriešus pamudini, lai tie būtu godprātīgi! ⁷ Pats visiem esi paraugs labos darbos, mācībā, nevainojamībā, nopietnībā! ⁸ Taviem vārdiem jābūt patiesiem un nevainojamiem, lai pretinieks paliktu kaunā, nevarēdams neko ļaunu par mums pateikt. ⁹ Kalpi lai paklausa saviem kungiem, visādi tiem labpatikdami, un lai nerunā pretim. ¹⁰ Lai nedara zaudējumus, bet visā pierāda pilnīgu uzticību, lai viņi Dieva, mūsu Pestītāja, mācību visādi greznotu! ¹¹ Jo Dieva, mūsu Pestītāja žēlastība parādījusies visiem ļaudīm. ¹² Pamācīdama mūs, lai mēs, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgajām kārībām, apdomīgi un taisnīgi, un dievbijīgi dzīvotu šinī pasaulē,

¹⁷ Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir vispirms šķīsta, pēc tam miermīlīga, pieklājīga, padevīga, labvēlīga labam, pilna žēlsirdības un labu augļu, netiesātāja, neliekuļota. ¹⁸ Bet taisnības auglis mierā tiek sēts miera veicinātājos.

¹² Kā man šķiet, es īsumā uzrakstīju jums caur uzticīgo brāli Silvanu, pamācīdams un apliecinādams, ka šī ir patiesā Dieva žēlastība, kurā jūs atrodaties.

⁵ Tāpēc pielieciet visas pūles un parādiet savā ticībā tikumu, bet tikumā atzīšanu, ⁶ Atzīšanā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību, ⁷ Dievbijībā brāļu mīlestību, mīlestībā tuvākmīlestību! ⁸ Ja jums tas ir un bagātīgi ir, tad jūs nepaliksiet tukši un neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atzīšanā.

⁷ Mīļie, mīlēsim viens otru, jo mīlestība ir no Dieva! Katrs, kas mīl, dzimis no Dieva un pazīst Dievu. ⁸ Kas nemīl, tas nav Dievu pazinis, jo Dievs ir mīlestība. ⁹ Tanī atklājas Dieva mīlestība mūsos, ka Dievs atsūtīja savu vienpiedzimušo Dēlu pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu. ¹⁰ Tanī pastāv mīlestība, ka nevis mēs esam mīlējuši Dievu, bet gan Viņš mūs pirmāk mīlēja un sūtīja savu Dēlu gandarīšanai par mūsu grēkiem. ¹¹ Mīļie, ja Dievs mūs tā mīlējis, tad arī mums vajag vienam otru mīlēt! ¹² Dievu neviens nekad nav redzējis. Ja mēs mīlam viens otru, tad Dievs paliek mūsos un Viņa mīlestība mūsos ir pilnīga. ¹³ No tā mēs pazīstam, ka mēs paliekam Viņā un Viņš mūsos, ka Viņš mums devis no sava Gara. ¹⁴ Arī mēs redzējām un apliecinām, ka Tēvs ir sūtījis savu Dēlu, pasaules Pestītāju. ¹⁵ Kas apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tanī paliek Dievs un viņš Dievā. ¹⁶ Un mēs pazinām un ticējām tai mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.

²⁵ Kad viņš runāja par taisnību un par šķīstību, un nākamo tiesu, tad Fēlikss pārbijās un atbildēja: Tagad ej! Attiecīgā brīdī es tevi atkal aicināšu.

²⁵ Katrs sacīkšu dalībnieks atturas no visa, un to viņi dara, lai iegūtu iznīcīgo kroni, bet mēs - neiznīcīgo.

⁸ Bet viesmīlīgam, labvēlīgam, prātīgam, taisnīgam, svētam, atturīgam.

² Vecākiem vīriešiem jābūt atturīgiem, cienīgiem, prātīgiem, veselīgiem ticībā, mīlestībā un pacietībā;

⁶ To mēs zinām, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai grēcīgā miesa tiktu iznīcināta un mēs vairs nekalpotu grēkam.

¹⁴ Bet ietērpieties Kungā Jēzū Kristū! Arī miesu nelutiniet kārībām!

²³ Bet jūs piederat Kristum un Kristus - Dievam.

²³ Bet katrs pēc savas kārtas: Kristus kā pirmais, pēc tam tie, kas Kristum pieder, kas ticējuši uz Viņa atnākšanu.

⁷ Vērojiet to, kas acu priekšā! Ja kāds ir sevī pārliecināts, ka viņš pieder Kristum, tad lai tas pats sevi padomā: kā viņš pieder Kristum, tā arī mēs.

²⁹ Bet ja jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahama pēcnācēji, mantinieki saskaņā ar apsolījumu.

²⁰ Kalpošana elkiem, burvestība, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, nesaticība,

¹⁴ Bet es negribu ne ar ko lepoties, tik vien ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko man pasaule krustā sista un es pasaulei.

⁶³ Gars ir tas, kas atdzīvina, miesa neder nekam. Vārdi, ko es jums runāju, ir gars un dzīvība.

¹⁰ Bet ja Kristus ir jūsos, tad miesa grēka dēļ gan mirusi, bet gars dzīvo attaisnojuma dēļ.

⁴⁵ Pirmais cilvēks Ādams kļuva dzīva dvēsele, pēdējais Ādams - atdzīvinātājs Gars.

⁶ Viņš arī mums devis spējas kalpot Jaunajai derībai, ne burtam, bet garam, jo burts nokauj, bet gars atdzīvina.

¹¹ Un pēc trīs ar pus dienām dzīvības gars no Dieva iegāja viņos. Un viņi cēlās savās kājās; un lielas bailes uznāca tiem, kas viņus redzēja.

¹⁰ Bet kad tevi kāds aicinās, ej un ieņem pēdējo vietu, lai tad tas, kas tevi aicinājis, nāktu un sacītu tev: Draugs, virzies augstāk! Tad tev būs gods viesu priekšā.

⁷ Tāpēc ne tas ir kas, kas dēsta, un ne tas, kas laista, bet Dievs, kas audzē.

¹⁵ Bet ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs viens otru neaprijat!

¹ Ja ir kāds iepriecinājums Kristū, ja kāds mīlestības mierinājums, ja kāda gara sadraudzība, ja ir kāda sirsnīga līdzjūtība, ² Tad piepildiet manu prieku, būdami vienprātīgi, vienoti mīlestībā, vienoti domās un nodomos! ³ Nedariet neko ķildas vai tukša goda dēļ, bet pazemībā viens otru uzskatiet augstāku par sevi!

¹⁴ Bet ja savā sirdī nesat rūgtu skaudību un ķildas, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību! ¹⁵ Tāda gudrība nenāk no augšienes, bet tā ir pasaulīga, dzīvnieciska, velnišķīga. ¹⁶ Jo kur skaudība un ķildas, tur nekārtība un viss ļaunums.

¹⁶ Bet tagad jūs savā augstprātībā lielaties. Katra tāda lielība ir ļauna.

⁵ Tāpat arī, jaunākie, esiet padevīgi vecākajiem! Bet visi savstarpēji ietekmējieties pazemībā, jo Dievs ļaunajiem pretojas, bet pazemīgajiem dod žēlastību.